katru nakti
kad dodamies ceļā
krītošas zvaigznes
mums rāda uz kurieni iet
un gluži kā svece
kas otrai dod liesmu
mums ir šis mirklis
mirklis, ko dalīt ar jums
un vēl mums ir dziesma
ko dziedāt kopā
laiks savienot balsis
sirdis
un rokas
Ja tikai uz mani tu paskatītos
es būšu balts uz tumši sarkana fona
mobilais tavs, kas vienmēr ir zonā
lai notiek, būšu vēl viena salauzta sirds
un glāze, un pudelē 100% spirts
es būšu seifs, ko var atmūķēt tikai uz tausti
lupatu lelle, ko aukliņās rausta
kaut ābols, ko kaimiņu sētā var zagt
ja tikai kopā mēs varētu būt šonakt
vai arī tanks ar viscietākām kāpuru ķēdēm
taurenis maigs, kas uz kāposta sēdēs
saulīte drūmos vasaras rītos
ja tikai uz mani tu paskatītos
ja tikai uz mani tu paskatītos
tu uz mani, ja paskatītos
saulīte drūmos vasaras rītos
ja tikai uz mani tu paskatītos
vai arī kuģis no reisa, kas atgriežas ostā
kareivis, kas armijas kazarmās mostas
priedes pie jūras, mīlnieki kāpās
un dzērājs, kas kaimiņu sētmalē lāpās
es būšu jebkas ko tu vēlies
kangars vai lāčplēsis augšāmcēlies
kā komēta sadegšu kosmosā brīvi
es nevaru bez tevis iedomāties šo dzīvi
es nevaru bez tevis iedomāties šo dzīvi
es bez tevis iedomāties šo dzīvi
kā komēta sadegšu kosmosā brīvi
es nevaru bez tevis iedomāties šo dzīvi
Bronza
Tas ir kults
svētdienās viņam jābūt ir uz gultas
ir uz gultas, klēpī alus, divas pultis
viņš ir kā moncā
tas tak nav zelts, tā nav pat bronza
likmes liek
liek un saka: zini, vells, lai jau tiek
lai jau tiek arī tiem, kas atpaliek
viņš ir kā moncā
tas tak nav zelts, tā nav pat bronza
nodreb ziedlapiņas
tūlīt starts un motori jau rēc
puisēns redz, ka sporta ziņās
nepacietīgs pūlis
brēc, un rokām plātās baigi
katrs zin kā labāk vai'g
tač, katrs zin kā labāk vai'g
tīrais flirts
tīrais flirts, dārgas drēbes, augums tvirts
acis saprot it kā visu, bet ne sirds
viņa ir moncā
tas tak nav zelts, tā nav pat bronza
smalkā mis'
viņa zin pirmā vietā - tas ir viss
tas ir viss, atliek saukt tik uz 'bis'
viņa ir moncā
tas tak nav zelts, tā nav pat bronza
nodreb ziedlapiņas
tūlīt starts un motori jau rēc
puisēns redz, kā sporta ziņās
nepacietīgs pūlis
brēc, un rokām plātās baigi
katrs zin' kā labāk vajag
jo katrs zin kā labāk vajag
tač, katrs zin kā labāk vajag
*Monca-Formula 1 trase Itālijā
Es reizēm ticu
ka atrāk braucot tālāk var tikt
un vēl es ticu
ka kādreiz viss būs zelts, kas spīd
bet kas gan vispār var būt labāks
kā tuvu draugu lokā pabūt dabā
mēs darām to, kas mums vislabāk sanāk
un to mums sargāt būs, un to būs glabāt
es reizēm ticu
ka pūcei aste ziedēs rīt
un vēl es ticu
ka manas laimes kalējs var būt kāds cits
bet kas gan vispār var būt labāks
kā tuvu draugu lokā pabūt dabā
mēs darām to, kas mums vislabāk sanāk
un to mums sargāt būs , un to būs glabāt
kādreiz viss būs zelts, kas spīd
bet kas gan vispār var būt labāks
kā tuvu draugu lokā pabūt dabā
mēs darām to, kas mums vislabāk sanāk
un to mums sargāt būs , un to būs glabāt
to atliek nosargāt
atliek nosargāt
Siāma
Es jau nāku
(Prāta Vētra/Renārs Kaupers, Gustavs Butelis )
kaut kur tur, kur var uguni kurt
ir tumšs, un guļu viens bez lāpām
muktu prom, bet tās atmiņas tur
par to, kā kopā aizmigām kāpās
un kā viens otru mēs turējām
tik cieši līdz mums pirksti kļuva zili
tad vienā mirklī viss, ko mūrējām
sabruka kā smilšu pilis
jau kuro lapu nākas saburzīt
un mest ar spēku kurvī stūrī
cik grūti gan jūtām ir pēdas dzīt
un noķert tās kā putniņu būrī
tad uzlikt uz lapas, lai aizlido vēsts
un sasniedz Tevi rīt vai parīt
bet tagad, pirms kārtējo vēstuli plēst
es pārlasu, kas tajā ir svarīgs
vēl ceļa galā gaisma blāva
un viss, kas bijis, ir malā nolikts
kā divi kalni pretī stāvam
bet kādam taču jāsper pirmais solis
gaidi, tūlīt jau nāku, nāku
iededz man zaļo gaismu ātrāk
pacel, cel rokas augstu, augstu
lai es tur redzu tavu bāku
gaidi, tūlīt jau nāku, nāku
iededz man zaļo gaismu ātrāk
pacel, cel rokas augstu, augstu
es zinu mēs vēlreiz satiksimies
un dziedāsim par visu no jauna
kā gaidītas vēstules atnāksim mēs
ar pastmarku no bordertaunas
es zinu mēs satiksimies vēlreiz
nu, nevaru es mierā likties
visa pasaule rokās sadoties steidz
lai palīdzētu atkal mums tikties
vēl ceļa galā gaisma blāva
un viss, kas bijis, ir malā nolikts
kā divi kalni pretī stāvam
bet kādam taču jāsper pirmais solis
gaidi, tūlīt jau nāku, nāku
iededz man zaļo gaismu ātrāk
pacel, cel rokas augstu, augstu
pacel,cel rokas augstu, augstu
pacel, cel rokas augstu, augstu
Ai nu lai
mums ir stressraksta vietējās avīzes un ko par to saku es? tam mums ir pretstresa zālītes, tādas zālītes un saucam tās un saucam tāsai nu lai, ai nu lai, ai nu lai, ai nu laiun saucam tās un saucam tāsai nu lai, ai nu lai, ai nu lai, ai nu laitad vēl ir tādas vietaskur no avīzēm nav jāuzzin par to, kā ietja līdz turienei tiecziņas neaizsniedztā mēs spriežam katru dienustarp savējiem tā starp savējiempienāk maijsziemas raizes jau gaisttā, ka siltums mums palīdzēsbet, ja kas mums ir zālītes, tādas zālītesun saucam tās un saucam tāsai nu lai, ai nu lai, ai nu lai, ai nu laiun saucam tās un saucam tāsai nu lai, ai nu lai, ai nu lai, ai nu laitad vēl ir tādas vietaskur no avīzēm nav jāuzzin par to, kā ietja līdz turienei tiecziņas neaizsniedztā mēs spriežam katru dienustarp savējiem tā starp savējiembet, kad gadās būt citurun nevar pārkliegt vienatnē kories sāpi klusībā norijuun tiecos tiktes tiecos te, starp savējiemtad vēl ir tādas vietaskur no avīzēm nav jāuzzin par to, kā ietja līdz turienei tiecziņas neaizsniedztā mēs spriežam katru dienustarp savējiem tā starp savējiem
Par podu
pa pasauli mūsu, kur viss ir tik strauji
mašīnas rūc un pagalmos ir kaujas
lēni, lēni, atis ceļu mēro
un pagasta centru ar kumeliņu bēro
čīkstēja rati un vērojot skatu
viņš pieglauda matus, un padomāja: āāā,
vēl jātiek līdz tirgum, jāpaņem pirkumi
jāpabaro zirgu, nu, kaut kā tā..
garāmbraucēji taurē un sauc
apdzen pajūgu, riepas tik kauc, lai kauc
garāmbraucēji taurē un sauc
stūri rausta un uzacis rauc, lai rauc
miests aiz miesta, viss iet kā pa sviestu
līdz vajadzības spiests atlis liek zirgam stāt
stāv, kaut ko bakstās, redz māla podu
tai podā bij' lati, tas atim sāk patikt
viņš pieglauda matus, un padomāja" 'wow'
te atlikt var tirgu, laist vaļā zirgu
ir iespēju virkne, un priekšā sāk kaut
garāmbraucēji taurē un sauc
'\ko viņš stāv, te stāvēt nav ļauts!', nav ļauts
bet tie, kam uz lūpām vēl piens
vai mācīt var un spriest
par to vai katrs pagrieziens
ir tas, kur iekšā griezt?
hm.. tātad podā bij lati, kas atim tas patīk
bet pirms palaist zirgu
no priekiem tik žirgts
viņš apsēdās mirkli pasapņot kā:
viņš paņemtu podu, pa taisno uz bodi
kur glaunākie skroderi, pēc jaunākās modes
un tie, kas man koda,nu atdos man godu
ja izspruktu lode, es izbēgtu sodus
bet redz, kas par jodu, kur dālderi rodas
parādās kodes un kāds mani nodos
kaut ar zin' vienalga, jo nauda tak valda
un man tak būs dāmas, tās burvīgās dāmas
bet tām līdzi drāmas, un nav dzīves rāmas
un nav dzīves rāmas..?
attapās atis jau tikai pie ratiem
bez poda un latiem, vēl brīdi viņš stāv
pārdomās klusi, atskatījās drusku
tad pārmeta krustu un aizbrauca prom
bet tie, kam vēl uz lūpām piens
vai mācīt var un spriest
par to vai katrs pagrieziens
ir tas, kur iekšā griezt?
čīkstēja rati uz lielceļa platā
zirgs galvu kratot piedomāja 'āaā
jau tuvojas nakts, vēl jāaizved atis
jo kur viņš viens pats, nu kaut kā tā'
Tur kaut kam ir jābūt
(Prāta Vētra, Gustavs Butelis, Aleksandrs Volks/Renārs Kaupers,Gustavs Butelis)
mazliet es zinu, vēl vairāk slēpjas manī
domas kā aitas, jāmācās tās vēl ganīt
laiva pa upi slīd, nekā neparasta
varu tik minēt, kas gan ir otrā krastā
tur kaut kam ir jābūt
es tak jūtu
tur kaut kam ir jābūt
lai ar' kas tas būtu
ja viss, kas notiek
notiek uz labu
tad jaut kam tur ir jābūt
pastiepies un dabū
vienmēr atvadoties mās
tiem, kas meklēt nepārstās
Laikam
(Prāta Vētra/Renārs Kaupers,Gustavs Butelis)
laiks
pagalam skaudri smīn
pagalam salds kā vīns
un kad tas nažus trin
es laikam laiku jūtu
laiks
pagalam ātri skrien
jau atkal laiž un sien
un beigtos drīz, ja vien
šis laiks kā tāds mums būtu
Vakardienas trakums
(Prāta Vētra/Renārs Kaupers, Gustavs Butelis)
vēl vakardienas trakums
tepat ap mani vīd
vēl jūtu dūmu smaku
un prožektori tik spīd
vēl vakardienas trakums
tepat ap mani vīd
un bara jaudīgā dvaka
tā cērt, ka kukaiņi krīt
es esmu dzimis pūlī
kur saule nenoriet
un šajā staru kūlī
tas viss man aizmirsties liek
aizmirsties liek
aizmirsties liek
bet, ja nē, tad atkal jābūt man te-
starp debesīm un savām rētām
kur domās plosās likteņa vējš
tas mani dzen un mani mētā
un reizēm pat uz pusēm plēš
bet vēl uz pulvermucas
iet vaļā deja un prieki
ar savām kustībām kuces
no īstām neatpaliek
bet vēl uz pulvermucas
iet vaļā deja un prieki
kratos līdzi kā jucis
man tik un tā nepietiek
jo esmu dzimis pulī
kur saule nenoriet
kā tādā ceļa rullī
kas ikdienai pāri iet
es esmu dzimis pūlī
kur saule nenoriet
ja apturēšu tūlīt
tad priekškars aizvērsies ciet
aizvērsies ciet
aizvērsies ciet
pag' vēl nē, tad atkal jābūt man te-
starp debesīm un savām rētām
kur domās plosās likteņa vējš
tas mani dzen un mani mētā
un reizēm pat uz pusēm plēš
vēl vakardienas trakums
tepat ap mani vīd
vēl jūtu dūmu smaku
un prožektori tik spīd
vēl vakardienas trakums
tepat ap mani vīd
ir galvā tāds kā vakuums
un šķiet kuru katru brīdi
kā rītos bēgums tas aties
bet pagaidām vēl ir karsts
te caururbj tas skatiens
kā indīgs lāzers
stars,
ir karsts,
un bars, kas spiež un griežas,griežas
plakstiņi aizveras lēnām
tik dzirdu balsis, kas sauc
tā gribās atbildēt, bet nevaru
jo atkal esmu te -
starp debesī un savām rētām
kur domās plosās likteņa vējš
tas mani dzen un mani mētā
un reizēm pat uz pusēm plēš
*Dziesmā izmantots Raimondas Vazdikas citāts
Bēdz
(Prāta Vētra, Gustavs Butelis, Aleksandrs Volks/Renārs Kaupers, Gustavs Butelis)
es tevi apskauju cieši, cieši
tad brīdi stāvam viens otram pretī
zini, šīs mirklis ir mūžīgs, mūžīgs
un tas nekad mūs vairs nepametīs
laiks steidzas, laiks stāv uz vietas
mēs varam darīt kā patīk
šo filmu skatīties līdz galam vai attīt
bēdz
bēdz, no manis tālāk
bēdz, tā lai nepanāktu
bēdz, jo tie kam lemts būs kopā
vienmēr, vienmēr
un tie vārdi, ko tūlīt teikšu
būs lieki gluži kā sētmalē krāmi
man pietiks skatīties uz tevi, tevi
un tev uz mani rāmi, rāmi
laiks steidzas, laiks stāv uz vietas
mēs varam darīt kā patīk
šo filmu skatīties līdz galam vai attīt
bēdz
bēdz, no manis tālāk
bēdz, tā lai nepanāktu
bēdz, jo tie kam lemts būs kopā
vienmēr, vienmēr
man ir brīvbiļete uz brīnumzemes teiksmainākajām dzīlēm
slēpjas, kas aiz plakstiem un aiz lielām acu zīlēm
pamodiniet mani, izrāde jau sākusies
es aizveru acis un esmu mājās
nekur nav jābrauc vai jāiet kājām
un te ir upes, un te ir kalni
debesis zilas un atvari melni
man ir brīvbiļete uz brīnumzemes teiksmainākajām dzīlēm
slēpjas, kas aiz plakstiem un aiz lielām acu zīlēm
pamodiniet mani, izrāde jau sākusies
dārgumus mēs glabājam aiz atslēgām un līmēm
istās rotas guļ zem biezām matu pīnēm
pamodiniet mani, izrāde jau sākusies
ir tik daudz tuksneši un stepes
tik daudz, kur iet un vienmēr meklēt
kad drosme gaist un šaubas krājas
es aizveru acis un esmu mājās
By visiting this page, you consent to the use of cookie files.Learn more