Garām domām spārnotām,
jumtu korēm vārnotām
aiziet!, kad liftnieks komandē stop,
ja neesi pārlecis nesaki ‘hop’
pa pareizām
mēs ejam pēdām bez bēdām
ar mugurām
pret aizspriedumiem dumiem, seksbumbu bumiem
aiziet!
meitenēm apbērnotām
un pareizās
zīlniecēm, kad kārtis liksim
mēs dosim un dosim,
sadegsim pirms nosirmosim
Lai!, un nevis ‘lēnāk brauksim, tālāk tiksim’
Garām presēm dzeltainām,
vasarnīcām zeltainām
Nobīties nav laika,
nav pat laika domāt
katram pašam savs ceļš un ceļasoma
rīts būs tikai rītdien
arī tad, ja pienāks
sapņosim, ka brienam pa pareizām
Aiziet!, kad liftnieks komandē stop,
Garām deviņiem-reiz-deviņiem tiltiem,
garām alai un velna miltiem
Manī mīt četri gadalaiki,
Noslēpums vien kā tie mainās.
Publika neko nejutīs,
Tev tas būs jāizdzīvo ainās.
Pirmais, kas iemīl un aizmirstas,
Neprātīga sienāzis čīgā.
Otrais- meklējot mētājās
Ņujorkā, Londonā, Rīgā.
Viss, ko es stāstu ir beidzies
Nekad nav bijis vai sen aizmirsies.
Mēs, protams, varam censties,
Bet mums nekad vairs nebūs, kur noslēpties.
Viss, ko es stāstu ir beidzies,
Nekad nav bijis vai sen aizmirsies,
Bet mēs, protams, varam censties
Trešais sapņoja nolēkt no pasaules malas,
Tur, kur vēl nav lēcis neviens.
Ceturtais sasniegs koraļļu salas,
Līdz plīsīs tam pavediens.
Bet tai dienā, kad tu pienāksi tuvāk
Un mēs nerunāsim "mans vai mana",
Es būšu mierīgs, un tu tāpat
Mums būs gana.
come, oh, come early
i’m afraid of getting colder, colder
keep the night burning
to shine our love always, always
pictures on the wall
her pictures on my wall
she’s so beautiful, so beautiful
climbing up to fall
i’m climbing up to fall
i’m still staying cool, i’m staying cool
one day i’ll find you just to prove that i’m real
out of love and hate, of love and hate
and losing ties with common sense, baby, i know
i will make a bridge to place where my mind goes
thousands of the walls
8 billions of the walls
digi-dogs around
her digi-dogs around
i’m still staying cool, well, i’m staying cool
i’m losing all i have and all i ever will
i’m losing daydreams and a good night sleep
oh, baby, our passions are hiding deep
always, always
you can call me through the rain
but if love is one-sided it slowly turns into pain
you can call me through the snow
it sounds too sweet, my dear, it sounds for me like a show
hey, the wind still blows
hey, too much reality shows
but when we’re safe in glory, there’s no time for cries and sorries
i will be there, no lying, though my singing bird is dying
they say red rose is a faith
i say – life’s too short to wait
what else can i say, i don’t know, i don’t know..
but i know, but i know, but i know – our river of love stops to flow
and when we’re safe in glory, there’s no time for cries and sorries
I will be there, no lying, though my singing bird is dying
we were living in double-bubble, baby
we were treated by ricky-tricky ladies
but we can can break through if we want to
oh, love
we have keys to the higher ground
i want to be
you’ll hear my first scream
my daddy is talking to me
sweet butter and tea
6 budas and me
we were divided in regions and religions
we were counted in nations, populations
is talking to me
so, i want to be
Diena sākas, kāpju uz svariem –
Manis pietiks vēl diviem pavasariem
Piere rievās, kaujas poza
Mīļotā, noņem tās brilles rozā
Un kad modīsies no rīta
Kā pēc darba padarīta,
Ķers pie kabatas – ne miņas
Visas pazaudētas – atslēdziņas
Dzīve kā interviju svari,
“Un kā tev iet un ko tu dari?”
Es raustu plecus, saku: “gaidu
Plaukstas lieluma pavasari”
Mēles karstas, vārdi kad trinas
Tā mēs dzīvojam, tā mēs svinam
Kā pēc kaujas, rudzu lauks uz kraujas
Viens otru mēs, kur smēlām saujās
Visas pazaudētas – zelta atslēdziņas
Likās nekad, bet ir jau klāt
Un tūlīt iemācīsies staigāt,
Un ko ar mums, ar mums darīs
Plaukstas lieluma pavasaris
Es raustu plecus, saku:
“gaidu Plaukstas lieluma pavasari”
Man kabatā skrien mākoņi balti,
Sniegavīri vēl neuzveltie.
Man kabatā tiem nekad nebūs salti,
Ne solījumi ar goda vārtiem celtie.
Ja man pietrūks spēka nosargāt,
Ņem mani uz rokām.
Viskrāšņākās dēkas biedēs mūs,
bet tikai pa jokam.
Man kabatā mums vienmēr būt jauniem.
Un atceries kā krājām mazliet gudrības auniem.
Man kabatā vienmēr mammas pīrāgus pildīs,
Man kabatā atmiņas glabās un sildīs.
Naktis, garas dienas,
Dažreiz nomāc un ir jābēg,
Nāc un slēpies tad man kabatā.
Man kabatā ...
Naktis, garas dienas, aha
Dažreiz nomāc un ir jābēg, aha
Man kabatā, man kabatā ...
Sapņos ar vaļējām acīm
es redzu kristiānijas suņus
un tad man ir jāiet uz tīreli
salasīt malduguņus
pārnest tos visus mājās
un ieslodzīt sprostos
lai var droši pa purviem staigāt
līdz kamēr saulīte mostas
Kaut būtu tā ka
uz mirkli lēnāk laiks ietu
dienās kad lidlauks pārāk tāls
es pie tevis glābdamies
skrietu
Pāri torņiem un tīreļiem lidot
es uzsūcu miglas un rasas
man bija smaržīgi mati
neprāta acis
rokas vēsas un kājas basas
bet pasaule tik un tā griezās
tik mirkli es apstājies biju
pār tiltu pa kreisi gar baznīcu
es satiku satiku.. viņu
dienās kad lidlauks pārāk tāls es
pie tevis glābdamies
skrietu skrietu
all the animals are sad in the zoo like me
all the animals are sad in the zoo like me, like me, like me
a lot of men
a lot of women
the whole world seems such a perfect place to live in
a lot of days
a lot of nights though
to think over twice
all the birds are sad in the cage like me
but i know, i know one day we’ll be free
but i know one day we’ll be free
when the war meets the sunrise
and sunrise meets war
you better men, hurry
walk out of the door
out of the door
the one that jim morisson didn’t ignore
don’t be afraid to say what you think
so, don’t be afraid to say what you think
and don’t be ashamed to say what you feel
so, don’t be ashamed to say what you feel
don’t be ashamed to say what you feel
but when the war meets the sunrise
animals like me
Es zināju pirms viss vēl sākās,
nav par tevi kaprīzākas
spilvens spiež un sega par šauru,
sapnis nekāds un miegs par cauru
Es gribu sajukt prātā no slavas
un neprātīgi šķiesties ar naudu
pavirši sveicināt draugus
un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu
es gribu, es gribu, es gribu, es gribu
es gribu raudāt
Mans porcelāna eņģelīti,
cik harmoniski mūsu rīti
bet tumšās, drūmās rudens naktīs
būs melliem velliem pilni kakti
Un tad lai dzeltenā prese pieķer mani
aiz varena, garena limuzīna rūtīm
blakus garkājainai būtnei ar uzpumpētām krūtīm
Es gribu smaidīt
brīžos, kad cenšos sevi apmānīt
Es varu gaidīt
kādu, kas nāks mani savaldīt
Es sen vairs neeju uz dejām
es baudu rodu vecā dzejā
Tur mani draugi – ceļa stabi,
vēl liepas satumst un ir labi
es varu gaidīt
Vairs mūsu līgumi nav spēkā
cik viegli tomēr krist ir lētā grēkā
liktenis uz vienas, uz kreisās kājas lēkā
Es gribu raudāt...